Skolas somas ietvaros 3.kl.un 5.kl-9.kl.devās uz Rīgu mācību ekskursijā. Skolēniem bija iespēja doties atpakaļ laikā Latvijas dzelzceļa muzejā, Latvijas nacionālā bibliotēkā un Motormuzejā, lai uzzinātu kā cilvēki ceļoja agrāk. Izklaidei tika apmeklēts Bowlero boulings. Latvijas dzelzceļa muzejā iepazina dažādus vilcienus no pagātnes, bija iespēja izstaigāt cietumnieku vagonu, Latvijas dzelzceļa prezidenta vagonu, pasažieru vilcienu ar koka krēsliem, kas muzeja īpašumā nonāca 2006.gadā, kā arī pirmo vilcienu, kas vispār kursēja. Tagad skolēniem tapa skaidrāks, kā cilvēki kādreiz pārvietojās ar vilcieniem, kā ceļoja. Pēc Latvijas dzelzceļa muzeja apmeklējuma tika apmeklēta Latvijas nacionālā bibliotēka, un katrs izveidoja savu pastkarti, klausoties gides stāstījumu “”Ceļojums pagātnē”. Sākumā uz pastkartēm uzzīmēja savu ceļojumu atpakaļ laikā, kā nu kurš to darīja, kādam bija zilais autobuss ar kuru devāmies ekskursijā, kādam bija vilciens no muzeja, bet kādam atkal ainava aiz autobusa loga. Pēc tam pastkarte bija jākrāso trijās krāsās, kad izkrāsoja, bija iespēja ar presi uzspiest pastkartes otro pusi, un, kad pastkarte bija gatava, to droši varēja sūtīt prom. Bija iespēja apskatīt izstādi par grāmatām, un aplūkot tās, uzzināt grāmatu vēsturi, uzzināt kā grāmatas top. Pēc izstādes ceļš veda uz Motormuzeju, kur jau atkal atgriezāmies senajā laikā. Skolēni ar gidu palīdzību uzzināja, kā tapa pašas pirmās mašīnas. Redzēja dažādos modeļus, no laikiem, kad vēl mašīnas nebija tik attīstījušās kā tagad. Izstādē saprata, ka varam lepoties ar daudziem latviešiem, kuri ir bijuši klāt automašīnu izgudrošanas un ražošanas pirmsākumos. Latvija ir maza, bet tomēr latvieši var un ir nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Kā, piemēram, Anatols Kārlis Lapiņš, "latvietis, kurš lika cūkām lidot", viņa dizainētie "Porsche" ir apskatāmi izstādē par godu zīmola 75 gadu jubilejai. Leģendārās mašīnas tik tiešām acīm ir tīkamas un jūtama to leģendas iestāžu zālē. Izstādē varēja aplūkot arī Latvijā ražotos autobusus, riteņus un pat radio. Pēc iepazīšanās ar vēstures liecībām, skolēni devās uz boulingu. Tur tika rīkotas sacensības starp klasesbiedriem. Katrs rādija savus sniegums, pat skolotājas piedalījās. Uzvarētāji klašu grupās saņēma balvas, medaļas un kausus. Kā arī neaizmirsīsim skolotājas Tijas Tripānes stāstus par dažādiem objektiem, ko varēja redzēt braucot uz Rīgu un braucot pa Rīgu.
Vienmēr interesanti uzzināt ko jaunu. Krāsaina bija mūsu diena, saulītes lutināta un piedzīvojumu pilna.
Skolotāja Ērika Matule
Lasīt visu ziņuZemītes sākumskola Tukuma novadā pārstāv Latvijas pusi Erasmus+ projektā “ Eiropas kultūra” (EUROPEAN CULTURAL PROJECT 2021-1-FR01-KA220-SCH-000032613), kura ietvaros, kopā ar Francijas, Austrijas, Bulgārijas, Īrijas, Itālijas, Vācijas, Nīderlandes, Spānijas un Čehijas izglītības iestādēm, apkopos vienojošo priekšstatu par kopīgo Eiropas kultūrā. Pēc šo kopīgo vērtību apzināšanas tiks veikta eksperimentāla mācību programmas izstrāde un tās ieviešana projektā iesaistītajās skolās. Mācību eksperimenti tiks balstīti uz dažādām mācību metodēm, kā Eiropas kultūru var integrēt skolu mācību programmās un kā īstenot eksperimentus pamatskolās un vidusskolās, lai ļautu skolēniem orientēties uz Eiropas kultūru un labāk apzināties savu Eiropas pilsonību.
Šī projekta mērķis ir orientēts uz 10 Eiropas valstu partneru sadarbību, lai tiktu izceltas pašreizējās Eiropas kultūras izpratnes dominantes partnervalstīs, un balstoties uz galvenajām pamatvērtībām, varētu rasties vienotas vadlīnijas Eiropas kultūras mācīšanai jaunajai paaudzei, to integrējot izglītības ieguves procesos. Konsolidējot Eiropas kultūru, izmantojot savstarpējas zināšanas, to apmaiņu un kopīgu mantojumu, kā arī veicinot nacionālās vai reģionālās īpatnības un, visbeidzot, stiprinot kopīgu piederības sajūtu, tiks dots jauns impulss Eiropas Savienībai lai Eiropas pilsonība būtu nozīmīgāka jauno eiropiešu vidū. Vienojošo kultūras elementu akcentēšana un to mācīšana skolēniem būs spēcīgs un būtisks kopīgas Eiropas izpratnes veidošanas virzītājspēks, jo nav iespējama īsta un reālajā dzīvē funkcionējoša savienības, ja pilsoņi nedala kopīgās, ētiskās un estētiskās vērtības. Pateicoties kopējai kultūras izpratnei, Eiropas Savienība kļūs iekļaujošāka, izturīgāka, ilgtspējīgāka un suverēnāka.
Lasīt visu ziņu