Kandavas novada Izglītības pārvalde

Kandavas Lauksaimniecības tehnikums mums ir vajadzīgs!

06.01.2021

kandavas_lt_egils_redmanis.jpgPēdējā laikā masu informācijas līdzekļos parādījusies informācija par Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma ar Saulaines un Cīravas struktūrvienību neskaidro nākotni. Zinām, ka mūsu valstī pašlaik tiek īstenotas reformas vairākās jomās, tajā skaitā arī izglītībā. Notiek pārmaiņas gan satura, gan mācību iestāžu struktūras jomā. Tās skar arī profesionālās mācību iestādes.

Pārmaiņas ik pa pieciem gadiem

Pirms pieciem gadiem Kandavas Lauksaimniecības tehnikumam, kurš dibināts 1945. gadā un ir ar bagātīgu vēsturi, tika pievienotas divas struktūrvienības - Saulaines profesionālā vidusskola un Cīravas profesionālā vidusskola, ar mērķi, lai veicinātu līdzekļu piesaisti mācību iestādēm un attīstību. Ir pagājuši pieci gadi un Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka atkal laiks jaunām pārmaiņām. Patlaban tiek pārskatīts izglītības iestādes piedāvājums un attīstības stratēģija. Kuluāros dzird runājam par jaunu Ekselences centru veidošanu, vai vēl plašāku mācību iestāžu apvienošanu. Šobrīd noteikts, ka profesionālās izglītības kompetences centros (PIKC) izglītojamo audzēkņu skaits ir ne mazāk par 500 audzēkņiem. Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā šobrīd mācās 324 audzēkņi, Saulaines struktūrvienībā – 223, bet Cīravas struktūrvienībā – 159. Kopā iestādē – 706 izglītojamie.

No masu informācijas līdzekļos izskanējušās informācijas ir zināms, ka Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma reorganizācija, kas skar abas tai pirms pieciem gadiem pievienotās struktūrvienības – Cīravu un Saulaini, norisināsies līdz 2023. gadam, un tiek izskatīta versija, ka Kandavas tehnikums varētu tikt pievienots Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam. Tas varētu apdraudēt lauksaimniecības nozares mācību procesa attīstību, jo abas skolas ir ar atšķirīgu profilu. Mūsuprāt, reģionā ir nepieciešama profesionālā mācību iestāde, kur iegūst profesionālo izglītību lauksaimniecībā. Bez šaubām, novadam arī turpmāk būs vajadzīgs vidēja līmeņa speciālists gan lauksaimniecības, gan ēdināšanas un viesmīlības pakalpojumu jomā, gan autotransportā un datortehnikā. Tiek domāts arī par jaunu programmu ieviešanu, kas nepieciešama mūsdienu vietējam darba tirgum, proti, augkopības tehniķis, mašīnbūves tehniķis, autodiagnostiķis, administratīvie sekretāra pakalpojumi un tml.

Tātad skolēni pēc devītās klases absolvēšanas, kas vēlas četru gadu laikā iegūt gan vidējo izglītību, gan interesantu un darba tirgū pieprasītu specialitāti, var viegli atrast darbu, veidot savus uzņēmumus un zemnieku saimniecības, vai arī pārliecoši turpināt izglītību augstskolā.

Sarunas tiešsaistē

Informācijai parādoties mediju vidē, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsāka sarunas ar pašvaldību vadītājiem, kuru teritorijā atrodas minētās iestādes ar struktūrvienībām. IZM pārstāvji norādīja, ka ir sākts vērtēt Kandavas un Kuldīgas tehnikuma iespējamo pārveidi, kas paredz no 2022. līdz 2023. gadam tehnikumus apvienot, pamatojoties uz profesionālās izglītības reformā noteikto - mazināt iestāžu skaitu un uzlabot izvietojumu. Tikšot ņemti vērā riski KLT filiālēs Saulainē un Cīravā – tur audzēkņu skaits samazinoties un neesot pietiekama materiāli tehniskā bāze atsevišķās programmās. Gan kandavnieki, gan kuldīdznieki norādīja, ka ministrijas iecere veikt optimizāciju, esošās filiāles pievienojot vienu Liepājai, otru Bauskas vidusskolai, bet Kandavas tehnikumu pievienot Kuldīgas tehnikumam, ir bez argumentētas analīzes, bez attīstības plāna Kurzemes izaugsmei. Šobrīd abiem tehnikumiem ir uzdots līdz martam izstrādāt stratēģiju, lai ministrija var pamatoti analizēt profesionālo izglītību novados. Sarunās ar Nozaru Ekspertu padomēm un asociācijām, esam saņēmuši atbalstu, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma saglabāšanai kā patstāvīgai iestādei. Ja netiks gūts atbalsts no IZM, vērtēsim iespēju sadarboties ar Zemkopības ministriju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Laika gaitā, īpaši pēdējos gados, KLT ir ieguldīts liels finansējums infrastruktūras attīstībā. Proti, Izglītības programmās, piemēram trīs gadu laikā, automehānikā – 261 761 eur, lauksaimniecības tehnikā – 336 739 eur, mācību kabinetos, laboratorijās ap 60 000 eur, Dienesta viesnīcas aprīkojumā – 243 412 eur. Tāpat Dienesta viesnīcas pārbūvē ieguldīts 1 700 278 eur, un šobrīd mūsdienīgās viesnīcas telpās tiek nodrošinātas 353 vietas. Stadiona atjaunošanā ieguldīts 1 041 377 eur. Arī pašvaldība gada nogalē ir atjaunojusi un no jauna izbūvējusi gājēju celiņu un nomainījusi vecos ielas apgaismojuma stabus.

Nākošā saruna tiešsaistē notika ar ministri Ilgu Šuplinsku, kura jau sarunu nesākot, palūdza “atvienoties” no sarunas Nozaru ekspertu padomes pārstāvjus, asociāciju vadītājus un Saeimas deputātus. Pēc tam lūdza tehnikuma vadību prezentēt redzējumu stratēģiskajai attīstībai, norādot, ka ir jāuzsver mācību iestādes unikalitāte. Ministre uzsvēra, ka 73 audzēkņu skaits, kas mācās no Tukuma novada, 62 -  no Talsu novada, 37 -  no Saldus novada, 12 – no Jaunpils novada, 17 – no Kuldīgas novada, 13 – no Engures novada, 60 – no Kandavas novada, kā arī vēl no citiem novadiem un pilsētām, nav pietiekams, un, ka šie izglītojamie tikpat labi specialitāti var apgūt Rīgā, Liepājā vai citās lielajās pilsētās. Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede uzsvēra, ka IZM nostādne nav iemesls reorganizācijai, un ne visiem jauniešiem ir iespējas mācīties lielpilsētās. Runājot par divu tehnikumu apvienošanu, I. Priede norādīja, ka abi tehnikumi darbojas dažādos virzienos. Kandavā izsenis bijis lauksaimniecības tehnikums ar savām tradīcijām, mācībspēkiem, atbilstošu tehnisko bāzi un īpašumiem. Viņasprāt, notiek mākslīga likvidācija, un tā nav pieļaujama. Arī Kuldīgas novada domes priekšsēde Inga Bērziņa uzskata, ka apvienošana nav pārdomāta: „Kuldīgas tehnikumam ir pilnīgi atšķirīgs profils. Ilgtspējīgai Kurzemes attīstībai, kas ietver labu profesionālo izglītību jauniešiem, Kuldīgā vajadzīgs patstāvīgs, spēcīgs tehnikums.” Arī Kuldīgas tehnikuma direktore Dace Cine uzsver kraso atšķirību starp abām mācību iestādēm – tām jāiet katrai savs ceļš: „Kandavā ir vienīgā saglabājusies lauksaimniecības izglītības iestāde Latvijā ar specifisku, pat unikālu profilu. Kuldīgas tehnikumam jāsaglabā Kurzemē nozīmīgais virziens, uzbūvējot tehnoloģiju centru Kalpaka ielā 1 un kļūstot par daudzfunkcionālas izglītības kampusu (komplekss)”.

Sarunas noteikti vēl turpināsies

IZM uzsver, ka sākusies vērtēšana un sarunas ar visām iesaistītajām pusēm, pašvaldībām un nozaru ekspertu padomēm. Profesionālās izglītības iestāžu darbībai šogad pievērsta īpaša uzmanība, nosakot arī riskus. Tas ir svarīgi, izvērtējot iepriekšējā finansējuma izlietojumu. Nākamā gada pirmajā pusē tiks pieņemti lēmumi, kā efektīvi ieguldīt jaunā Eiropas Savienības plānošanas perioda naudu (līdz 2027. gadam). Ministrija vērš uzmanību uz to, ka starp abiem tehnikumiem neesot vajadzīga konkurence, drīzāk jānodrošina labs piedāvājums atbilstoši darba tirgum un tautsaimniecības vajadzībām.

Bet tehnikumu vadība uzsver, ka „Profesiju pārplānošana vai slēgšana vienā vai otrā iestādē krasi samazinās izglītības pieejamību. Kandava tehnikums, kļūstot par filiāli, strauji zaudēs mācību kvalitāti.”  Šobrīd Kuldīgas tehnikumā var apgūt 17 programmas, Kandavas – septiņas.

Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma direktore Dace Rozentāle mūsu sarunu noslēdza cerīgi: “Vispirms paldies Kandavas novada domes vadībai par aktīvo iesaisti un atbalstu. Nav noslēpums, ka mūsu tehnikuma vēsture ir gara un bagāta. Domājot par to, kur mūs vedīs tālākais ceļš, gribu uzsvērt – mēs ļoti labi saprotam, ka uz pagātnes lauriem gulēt nevaram, ir jāiet līdzi laikam. To arī mērķtiecīgi darām. Ceļš ne vienmēr ir raits – iedzīvotāju skaita samazinājums, pedagogu trūkums, un citas valstiskas problēmas izjūtam arī mēs.

Pēdējos gados tehnikumā ir ieguldīti lieli līdzekļi infrastruktūras sakārtošanā un materiāli tehniskā bāze praktiskām apmācībām ir viena no labākajām reģionā. Nākotnē tehnikumu redzam kā stabilu spēlētāju, kas sagatavo labus speciālistus lauksaimniecības izglītības programmās. Taču tas nenozīmē, ka pārējās profesionālās izglītības programmas pazudīs – drīzāk mainīsies un tiks pilnveidotas atbilstoši darba tirgus prasībām. Arvien lielāku uzsvaru plānojam likt uz pieaugušo izglītības un mūžizglītības programmām. Ļoti novērtējam sadarbību ar pašvaldību, nozares uzņēmumiem, kuri mūsu jauniešiem nodrošina praksi, un nozaru organizācijām.”

Viedokļus apkopoja Inga Priede, Kandavas novada domes priekšsēdētāja

Foto: Kandavas Lauksaimniecības tehnikums no putna lidojuma. Foto E. Rēdmanis

<>

Jaunākās galerijas