Janvāris Kandavas internātvidusskolā aizritēja latviešu valodas un literatūras aktivitātēs. Katram bija iespēja piedalīties kādā konkursā : viktorīnā, glītrakstīšanā, olimpiādē vai skatuves runā. Kandavas muzejā 10. klases skolēni apmeklēja arī sirsnīgo tikšanos ar rakstnieci – mūsu novadnieci Daci Zvirbuli, kura dalījās iespaidos par savām grāmatām.

Interesanta izvērtās tikšanās ar dzejnieci, rakstnieci un tulkotāju Maiju Asari, kas 16. janvārī viesojās mūsu skolā. Uz literāro pēcpusdienu tika aicināti arī citu novada skolu latviešu valodas un literatūras skolotāji, kā arī tehnikuma un K. Mīlenbaha vidusskolas audzēkņi. Skolēnu priekšā bija cilvēks, kas pats izgājis cauri cietuma pasaulei, pēc tam spējis ne vien pacelties, bet arī radoši strādāt - un tā iespaidā uzrakstīta grāmata „Sieviešu zona”. Tie nav šausminoši cietuma stāsti, bet autore parāda, kā ierobežotā teritorijā sievietes mēģina izdzīvot – viņu izdzīvošanas instinkti ir spēcīgāki nekā vīriešu, un bez kādas īpašas prātošanas tiek pieņemti lēmumi, ir jāiztur un jātiek ārā : 

„Cits jautājums ir uzticēšanās tajā „sirds kratīšanas” nozīmē, ar to es tomēr valdos, un ne gluži tāpēc, ka nevienam tā pa īstam nevarētu uzticēties, drīzāk jau negribas cilvēkus mulsināt, baidīt ar tiem pekstiņiem, dīvainībām, murgiem un citām lietām, kas reizumis nodarbina manu galvu. Nevajag lieki pārbaudīt līdzcilvēku labākās kvalitātes. Ir taču jābūt kādam dārziņam, kurā katram jārakņājas vienatnē, un mani pilnībā apmierina šāda lietu kārtība.

Dzīve te turpinās, ik vakaru vēroju debesis virs pilsētas, klausos mūziku, adu, lasu, gatavojos eksāmeniem.”              

Pašlaik rakstniece dzīvo un strādā Ventspilī, ko sajutusi kā savu pilsētu, un rosina jauniešus spriest un patstāvīgi domāt – galvenais nebaidīties no savām domām, jo drosme ir ļoti svarīga gan radošajā darbā, gan attiecībās.

Rakstniece uzsvēra, ka katrs dzīves posms liek ko pārdomāt, neviens nav vainojams, ka dzīvē ir klājies slikti. Savā dzīvē viņa sastapusi ārkārtīgi daudz dažādu cilvēku un pieredzējusi daudzveidīgu virkni notikumu. Pasaule ir pilna ar brīnišķīgiem cilvēkiem, bet daļa no viņiem baidās būt tik labi, cik viņi patiesībā ir.  Pats lielākais ļaunums notiek cilvēku galvās. Sīkās bailītes cilvēku izgrauž kā koku no iekšpuses – un pats nelaimīgs, un dzīve vairs nešķiet mīļa. Tāpēc smaidīsim un nebaidīsimies no brīža, kad kāds uz mums paskatās!

AUGUSTS  

        

Augustā sienāži atritina                                             

kaut ko ļoti svarīgu par

grēkā krišanu un gudrības 

atkāpšanos –                                                              

augusts ir apstājies

mirklis, un bezvējš padara

reālu attālumu, kurā 

var nojaust citu gaitu

šķērsojam manu (vējā tas

citādi notiek, protams).

Un bezvējā tieši tāpat kā 

vējā var acīm saredzēt

atbildes, kuras itin kā nav.

Augustā vakarā man aiz muguras

ostā nāk kuģi un noziedējis                                         

jasmīns paliek savā vietā

līdz nākamai ziedēšanai un

katrā no mums ir vismaz

viena balss, kura klusē 

ilgāk kā citas.

                 (M. Asare.)

 

Rakstu sagatavoja

Vita Eglīte